Saskaņā ar Vācijas Elektroiekārtu un elektronisko iekārtu ražotāju asociācijas (ZVEI) ikgadējo preses konferenci, pēc trīs gadu stagnācijas un lejupslīdes, paredzams, ka Vācijas elektroiekārtu un digitālā rūpniecība 2026. gadā pirmo reizi atsāks izaugsmi, un paredzams, ka faktiskā produkcija pieaugs par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tādējādi izbeidzot nozares nepārtraukto lejupslīdi un kopumā stabilizējoties. Šī atveseļošanās nav nejauša, bet gan nepārtrauktas stratēģiskas pielāgošanās, palielinātu investīciju tehnoloģiskajā pētniecībā un attīstībā, kā arī nozares uzņēmumu optimizētas produktu struktūras rezultāts. Atskatoties uz pēdējiem trim gadiem, ko ietekmējuši vairāki faktori, piemēram, globālās piegādes ķēdes traucējumi, augošās enerģijas cenas un pieaugošais inflācijas spiediens, Vācijas elektroiekārtu un digitālā rūpniecība ir saskārusies ar nopietnām problēmām. 2023. un 2024. gadā nozares faktiskā produkcija samazinājās attiecīgi par 3,2% un 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Daudzi uzņēmumi saskārās ar tādām problēmām kā samazināti pasūtījumi, pieaugošas izmaksas un ražošanas jaudu trūkums, un daži mazie un vidējie uzņēmumi pat nonāca darbības grūtībās. Lai tiktu galā ar krīzi, Vācijas valdība ir ieviesusi vairākus atbalsta pasākumus, tostarp nodrošinot pētniecības un attīstības subsīdijas, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļus un optimizējot energoapgādi, lai palīdzētu nozares uzņēmumiem pārvarēt grūtības un likt politikas pamatu atveseļošanai 2026. gadā.
Detalizēti dati rādaka Vācijas elektroenerģijas un digitālā rūpniecība 2025. gadā uzrādīja atveseļošanās pazīmes, preču un pakalpojumu nominālajiem ienākumiem izrādot vadošo lomu, kļūstot pozitīviem. Paredzams, ka gada ienākumi sasniegs 226 miljardus eiro, kas ir par 2,7 % vairāk nekā 220 miljardi eiro 2024. gadā. Starp tiem īpaši ievērojami pieauga digitālo produktu un pakalpojumu ienākumi, pieaugot par 5,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kļūstot par galveno nozares ienākumu izaugsmes virzītājspēku. Nodarbinātības situācija saglabājās relatīvi stabila. 2025. gada novembra beigās nozarē strādājošo skaits bija nedaudz vairāk par 877 000, kas ir par 1,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču kritums bija daudz mazāks nekā tirgus prognozes 3,5 % apmērā. Tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumi efektīvi stabilizē nodarbinātības pozīcijas, optimizējot personāla struktūru un paplašinot jaunattīstības tirgus. Vienlaikus kopējais jauno pasūtījumu skaits nozarē 2025. gadā pieauga par 5%, no kuriem pasūtījumi no rūpniecības sektora pieauga par 7,2%, īpaši ievērojami pieauga pasūtījumi tādos segmentos kā automobiļu elektronika un rūpnieciskā automatizācija, nodrošinot stabilu pasūtījumu atbalstu atveseļošanai 2026. gadā. Turklāt pakāpeniski ir uzlabojusies nozares uzņēmumu rentabilitāte. 2025. gadā nozares vidējā peļņas norma sasniedza 4,8%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā, un uzņēmumu uzticība darbībai turpināja atgūties.
Runājot par eksportu, Vācijas elektroiekārtas uzrādīja labus rezultātus, pateicoties to izcilajai kvalitātei un tehnoloģiskajām priekšrocībām. No 2025. gada janvāra līdz novembrim eksports (ieskaitot reeksportu) pieauga par 4,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 236,2 miljardus eiro, un eksporta apjoms ir saglabājis pozitīvu izaugsmi 8 mēnešus pēc kārtas. Starp tiem par galveno atbalstu kļuva eksporta pieaugums uz ES vienoto tirgu un Apvienoto Karalisti, pieaugot par 6,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, veidojot 62% no kopējā eksporta apjoma, efektīvi kompensējot eksporta samazinājumu uz ASV un Ķīnu. Globālās tirdzniecības vides izmaiņu ietekmē Vācijas elektroiekārtu eksports uz ASV un Ķīnu 2025. gadā samazinājās attiecīgi par 2,1% un 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No eksporta produktu struktūras viedokļa strauji pieauga augstas pievienotās vērtības produkti, piemēram, augstas klases elektroiekārtas, rūpnieciskās automatizācijas sistēmas un viedie sensori, pieaugot par 8,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas apliecina Vācijas elektrotehnikas un digitālās nozares tehnoloģisko spēku. Pašlaik nozares jaudu izmantošanas līmenis ir 78%, kas ir par 4 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, taču joprojām pastāv atšķirība no ilgtermiņa vidējā līmeņa 83%, kas arī nozīmē, ka nozarei joprojām ir liels izaugsmes potenciāls. Pastāvīgi pieaugot pasūtījumu apjomam, paredzams, ka jaudu izmantošanas līmenis vēl vairāk uzlabosies.
ZVEI priekšsēdētājs Jergs Kohs preses konferencē uzsvēra, ka rūpnieciskais mākslīgais intelekts ir Vācijas elektroenerģijas un digitālās rūpniecības galvenā izaugsmes iespēja, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos un nostiprinātu globālo konkurētspēju, kā arī nozares turpmākās attīstības galvenais virziens. Vācijas uzņēmumiem ir pirmā soļa priekšrocības rūpnieciskā mākslīgā intelekta lietojumprogrammu jomā, īpaši tādos segmentos kā rūpnieciskā automatizācija, viedā ražošana un precīzijas skaitļošana, ar dziļu tehnoloģisko uzkrāšanos. To rūpnieciskās skaitļošanas un optimizācijas modeļus var apmācīt, izmantojot precīzus rūpnieciskos datus, nevis paļaujoties uz lieliem valodu modeļiem, kuros dominē ASV un Ķīnas uzņēmumi. Šī uz rūpnieciskiem scenārijiem balstītā mākslīgā intelekta lietojumprogramma ir mērķtiecīgāka un praktiskāka, kas var efektīvi uzlabot ražošanas efektivitāti, samazināt ražošanas izmaksas un optimizēt produktu kvalitāti. Saskaņā ar Fraunhofera institūta Vācijā prognozi, līdz 2035. gadam Vācija rūpnieciskā mākslīgā intelekta jomā, domājams, radīs 144 miljardus eiro pievienotās vērtības, veicinās nozares kopējās produkcijas vērtības pieaugumu par vairāk nekā 30% un radīs lielu skaitu augstas kvalitātes darbavietu. Turklāt asociācija aicina ES pārskatīt “Mākslīgā intelekta likumu” un izslēgt rūpnieciskos mākslīgā intelekta lietojumus no stingrā regulējuma, lai atvieglotu rūpniecisko inovāciju ierobežojumus, izvairītos no pārmērīga regulējuma, kas ierobežo uzņēmumu tehnoloģisko pētniecību un attīstību un tirgus paplašināšanos, un palīdzētu Vācijas rūpnieciskā mākslīgā intelekta nozarei saglabāt vadošo pozīciju pasaulē.
Publicēšanas laiks: 2026. gada 18. aprīlis
